Apkārtne

Bīlavu velna laiva (1 km no "Lāčiem")

Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur saglabājusies seno skandināvu apbedījuma vieta. Senkapi veidoti no lieliem laukakmens krāvumiem laivas formā. Tādus akmeņu krāvumus mēdz saukt arī par Velna laivām un tie pieder pie Latvijas neparastākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem. Bīl avu velna laivā veiktie pētījumi norāda, ka, iespējams, bronzas laikmetā Ziemeļkurzemes teritoriju apdzīvojuši skandināvi, jo seno skandināvu ciltīm bijuši raksturīgi tieši šādas apbedījumu vietas. Bīlavu velna laivas garums ir 15 metri, platums - 4,5 metri. Zinātāji teic, ka Velna laivu lielums atbilst seno kuģu lielumam, ko šeit būvēja 6.-12. gadsimtā, savukārt arheologi šo laivu datē ar daudz senāku laika posmu - starp 950. un 750. gadu pirms mūsu ēras. Paralēli zinātniskajam laukakmeņu krāvuma izskaidrojumam pastāv teikas par vietējā valdnieka Vidzera līgumu ar velnu, kam uzdots aizbērt jūras šaurumu starp Kolkasragu un Sāmsalu. Gailim rītausmā iedziedoties, velna piekrautie kuģi pārvērtušies par akmeņiem. Šobrīd no sākotnējiem 38 akmeņiem savās vietās ir saglabājies 21 akmens un tas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2004. gadā šeit ir izveidota atpūtas vieta.

Lūrmaņu klintis (1,5 km no "Lāčiem")

Netālu no Bīlavu velna laivas un "Lāču" mājām vijas Rojas upe. Tās abos krastos šajā vietā apmēram puskilometra garumā paceļas 5 - 6 metrus augstas klintis, kurās atsedzas pelēcīgi un sarkanīgi smilšakmeņi, ar nelielām alām un lielākiem iedobumiem. Smilšakmens klintis Kurzemē ir retums. Taču šeit, tāpat kā slavenajās Ērgļu klintīs Gaujas krastā pie Cēsīm, skan atbalss. Zinātnieki šo skaisto dabas veidojumu sauc par tipisku vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegumu, kurus sedz aleirolīti un māli. Klintīs ir atrasti arī bruņuzivju pārakmeņojumi. Ar auto vai velosipēdu līdz Lūrmaņu klintīm var nokļūt pa Lubes-Mārkciema ceļu, kas vijas gar Rojas labo krastu. Vietā, kur pa taciņu pāri pļavai var nonākt līdz atsegumiem, ceļa malā ir norāde.

Dižkalns (4 km no "Lāčiem")

Pilskalns, kas, iespējams, kalpojis kādreiz daudziem par patvēruma vietu, joprojām slēpj sevi apkārtējo skatieniem. Pat piebraucot pie tā, šķiet neticami, ka taciņa uzvedīs 10 metrus augstā, stāvā kalnā. Zinātnieki to novērtējuši kā savdabīgu ģeoloģisku veidojumu - savrupu kalnu Piejūras zemienē. Savukārt sena teika vēsta, ka Dižkalnā jeb Baltajos kalnos atdusas latvju virsaitis Rojs, dievu sodīts par augstprātību, nesaticību un nodevību. Bet no viņa jaunās un skaistās sievas gaužām asarām radušies Sasmakas ezers un Rojas upe. Baltais kalns zudīs, un Rojs augšāmcelsies tad, kad te valdīs miers un saticība.